Grūtā brīdī

Caur tumsas dzīlēm ledainām
Kā rokas stari tiecas,
Un divas zvaigznes veltīgi
pār melnām tālēm sniedzas.
No zemes ļaudīm izskatās,
ka abas blakus spīd,
Bet zvaigžņu ceļi krustojas
vien tad, kad viņas krīt...

Vēl sāp,
bet nu jau citādāk.
Tā laikam brūces dzīst,
tā, laikam ritot,
jaunas kārtas pērlei aug,
kad smilšu graudiņš sīks
sev spožu rotu
kāda sāpēs rod...

Asaras nelaimi nekad nemazina.
(D. Defo)

Jādzīvo,
cik vien var sadzīvot vienā dienā.
Cik minūtē stundu var sabāzt,
tik jāsabāž.
Neviens nevar zināt-
vai rītdiena viņam būs atvēlēta.

Agrāk vai vēlāk, Šajā vai Tajā Pasaulē, mēs stāsimies Sirdsapziņas tiesas priekšā, un tas mūsu mūžīgajā dzīvē būs izšķirošais brīdis.

Ja tevi pamet draugs, esi vēl draugs.
(V.Atāls)

Var būt daudz grūtu brīžu, kad gribas kliegt.
Kad cilvēka dzīvei pienāk gals mēs ar to samierināties nevaram!
Ir bail aizmirst šo dārgo cilveku,
Tomēr šķiet, ka viņš ir visapkārt!
Laikam jau mēs baidamies aizmirst, jeb precizāk tikt aizmirstiem...
Bet tas cilvēks kurš mirst jūt visus pardzīvojumus, visas asaras un neko nevar padarīt!!
Tadēļ dažos brīžos vienkārši ir jāsamierinās.
Un jāsaprot, ka šis cilvēks būs ar mums mūsu sirdī!!!

Dievs mūs mīl,
Velns arī,
Dievs mūs māca mīlēt,
Velns ienīst to,
Nav cilvēks ko mīl visi,
Nav tādu ko neviens,
Nav cilvēks kurš neprot mīlēt,
Nav tāds kas neprot nīst!

Neviena ģitāras stīga neskan tik skumji, kā vārds "nekad".

Kaut arī prāts teica pietiek,bet sirsniņa centās būt skaļāka par prātu,bet prāts kā vienmēr panāca to,ko nevēlējās sirsniņa...

Ja ir grūti vajag spēt,
Piedzerties un nostāvēt.

Es eju gar ērkšķainu bezdibens malu,
Te putni kā pamestas dvēseles kliedz
Un saulainu dienu jau sen vairs nevienu
Tika aizmirstu smieklu atbalss tālumā skan...
Saule vējš,sauciet man līdz!
Saredzēs...,sadzirdēs...
Pasauli šo...,ko Dievs mums IR devis,
lai mīlējam to...

(Ļaļa)

Brīdī, kad viss pelavu putenī sagriežas
un neticība tevi rok -
paņem vēju par dziesmu un uzsvilpo!
Paņem zvaigzni par sapni
un noslēp sev dūrē to!

ir nakts.. mani pārņem skumjas.. sev jautaju-kapēc, bet atbildes nav.. varbut tapēc ka aizgaji Tu, neko nesakot.. tapec jautāšu vēlreiz-kapēc aizgāji-mīlestība mana pirmā un pēdējā..

Tās acis mīļās
Tās pašas tumši brūnās
Tikkai tagad saprotu
Ko īsti pret tevi jutu
Patiesa pirmā mīlestība
Tagad vairs nesāp
Tagad tikai par tewi domāju
Domāju par tavu naidu pret mani
Bet vel jo projām manas jūtas nav mirušas ..

.....Dzīve nav rožu dārzs, bet gan kartupeļu lauks, kurš vairāk parok, tas lielāks
cūka!....

Kad mēs satiekam kādu cilvēku un iemīlamies, liekas, ka mūs atbalsta visa pasaule. Bet, ja kaut kas misējas, pāri nepaliek nekas....
(P.Koelju.)

Paiet vasara un zaudē prieku,
Nāk rudens ar zelta lapu lietu.
Būs ziema ar bargu, bargu salu:
Ko lai es bez tevis daru?

Neej garām,
Ja tu esi atoms
Manā neatklātā molekulā,
Frāze – neatklātā teorijā,
Zvaigzne – neatklātā galaktikā.
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Neej garām.
Nebaidies.
Un tici –
Neizšautas patronas ir smagums,
Neizglāstīts maigums – tās ir sāpes,
Nenopļauta zāle – tā ir kūla.
Bet vienalga – tu man paliec atoms
Un vienalga, kas man dzīvē būsi, -
H2O vai ķēdes reakcija,
Grūtums mans vai mana vienaldzība -,
Viss vienalga – tu man kaut kas esi,
Un tu zini, ka viens atoms maina
Visas cilvēciskās asinsgrupas.
Nepazūdi.
Asins pārliešanā tad var sanākt liktenīga kļūda.

/Oj.Vācietis/

Viens mazs prieks, lai tev būtu katra diena,
Viens skats, viens zieds, viens laimes stūrītis.
Viens saules stariņš un mazliet debesis,
Un labs vārds, kas dzīvi dara skaistu!