No spārniem veidojas ilgas, No ilgām dzimst pieskārieni. Bet tad,kad tiekamies atkal, Lai vēlreiz paliktu vieni,- Tad uzkrātais izzūd tikk spēji Kā celtspēja kuģim ar sūcēm Un viss ir tāpat ,kā bijis,- Ar senām un svaigām brūcēm. Jo uzplēsto neaizlāpīt, Ja paši no jauna plēšam. Var jautājums apdzist, bet paliks No atmiņas neizdzēšams. Un nelīdz ne šķīstīšanās, Ne līdz pat debesīm kāpes... No ilgām dzimst pieskārieni, No pieskārieniem dzimst slāpes.

No spārniem veidojas ilgas, No ilgām dzimst...