Attiecību pārtraukšanai

Mūs nešķir nekas,
Un mūsu starpā ir viss.
Nekas nav bijis, bet viss ir noticis,
Noticis viss, un vairs nebūs nekā -
beigas bija pašā sākumā....

Nevajag vārdu asu -
Nav jau par ko,
Laikam es vairāk prasu
Nekā Tu vari dot.
Krustceļi: pa kreisi, pa labi
Atpakaļ nav kur iet.
Tās durvis aiz kurām bij labi
Ir neatverami ciet.
Noriju vārdus rūgtos,
Neprasu vairāk neko.
Esmu par lepnu, lai lūgtos
To, ko nevēlies dot.

Neviens man nav licis uzvesties tik muļķīgi kā Tu. Tomēr es melotu, ja teiktu - to nožēloju. Varbūt vajag vienreiz mūžā ļauties neprātam un saukt visneticamāko sapni par īstenību. Varbūt vajag ļaut, lai kāds kaut reizi žēlo un sāpina tik ļoti, lai saprastu, ko īsti nozīmē lidot un krist. Man tas nebija joks. Man tas nebija - tikai tā. Tas bija skumji, sāpīgi. Un skaisti.

Ir neizsakāmi grūti likt punktu tur, kur sirds liek komatu!

Cik grūti ir mīlēt, kad atbildes nav,
Sirds meklē sirdi, bet tādas vairs nav!
Cik klusa ir sirds, cik skumīgs ir prāts,
Tu tikai sapņos pie manis nāc.....

Ļaunākais veids kā ilgoties pēc kāda ir būt nosēdinātam viņam blakus un zināt, šis cilvēks nekad tev nepiederēs..

Šajā dzīvē nevienam nekas nepieder, tas ir tikai uz kādu laiku dots.
Tāpēc nepieķeries nevienam, jo agri vai vēlu tu viņu pazaudēsi...

Es gribu Tev pateikt,
ka Tu man patīc,
Bet šķiet, ka tas nav tas,
ko vajag teikt!
Es gribu Tev pateikt,
ka es Tevi gribu,
Bet šķiet, ka sapratīsi
to ne tā!
Es gribu Tev pateikt,
ka es Tevi mīlu,
Bet zinu, ka nozīmes,
tam nav vairs.
Es gribu Tev pateikt,
paldies, ka esi,
Bez manis - ar citu,
vienalga PALDIES!

Paldies par visiem skaistajiem brīžiem, ko pavadīji kopā ar mani...
Tie tiešām man nozīmēja ļoti daudz... Un zini, ka tie vienmēr būs manā sirdī...
Kā vieni no skaistākajiem manas dzīves mirkļiem...

Paliek nesaprasts, paliek neizteikts,
Kas mūs vieno, kas mūs abus šķir.
Es - kā pavasars, Tu - kā marta sals.
Vējš mums viens, bet sapnis - katram savs.

Es baidos no taviem skūpstiem, es baidos no taviem glāstiem, es negribu pierast pie tiem, man ir bail, tik ļoti bail. Tik bail sastingt tavās rokās, tik bail izslīdēt no tām, tik bail sajust tavu elpu, ak dievs, cik bail...

Mīlēt tevi man ir liels gods..
Un tomēr par visu vairāk - sods...
Par agru bij` kaisle, par agru bij` prieks,
Savā mīlā un sāpēs atkal esmu es viens...

Es tevi mīlēju... bet tagad? Liekas, ka visa pasaule ir pret mani, liekas, ka nevienam vairs neesmu vajadzīga, liekas....
Es klusībā šķirstu savu atmiņu albumu un apstājos pie Tevis - vēl joprojām atceros Tevi... mūs... tas bija brīdis, kad nevēlējos neko vairāk kā tikai Tevi. Mana vienīgā vēlēšanās bija, lai šis mirklis nekad nebeigtos. Diemžēl mirkļi ir un paliek tikai mirkļi...un tas arī ir mirkļa burvīgums!
Katrā cilveka dzīvē jābūt kaut kam skaistam, kaut kam neatkartojamam. Manā dzīvē tads biji TU... kaut tikai mirkli, bet biji - un tas ir galvenais!
Žēl...viss varēja būt citādāk.....

Es neesmu dzejnieks, bet teikšu dzejā : p...s draugs pa kāpnem lejā!

Grūta ir pirmā tikšanās, kad nav ko teikt, un pēdējā, kad viss ir pateikts.

klausies ... kā es teikšu ... klusētem ... lai tu tur kur tu tagad esi sadzirdētu ...
jā ... es pačukstēšu tev par to cik ļoti man tevis pietrūkst ... tas nav tas ko es tev teiktu ... es pati sev to neatzītu ... bet pietrūksti ... jāāā ... pietrūksti ...

Sirds nevēlas par manām sāpēm zināt,
Zieds neprasa vai tam ir atļauts plaukt.
Kaut varētu es sirdi noslīcināt,
Līdz nemaņai to ciešā dūrē žņaugt.
Kaut varētu..!
Bet kur lai ņemu spēku?
Uz izdedžiem vēl reizi ziedu sēt.
No savas sirds es šonakt velti lūdzu
Kaut varētu... es tevi nemīlēt.

Es domāšu, ka es par Tevi nedomāšu, es visu laiku domāšu par to...
Es cerēšu, ka necerēšu, es visu laiku cerēšu uz to...
Es gaidīšu, ka negaidīšu, es visu laiku gaidīšu uz to...

Tu domā, ka tas ir tik viegli? Aizmirst.
Tas bija viens mirklis, tu aizgāji.
Tu pat nepadomāji, kas notiks ar MANI. Tu man nozīmēji visu.
Tu solījies, solījies mani mīlēt MŪŽĪGI...
Es zinu, ka vairs nemūžam nespēšu kādam uzticēties.
Tev es atklājos visa. Tu par mani zināja vairāk nekā es pati.
Mēs piedzīvojām kopā tik lieliskus mirkļus.
Mūs saistīja domas par nākotni, par dzīvi.
Mēs SOLĪJĀMIES (atkal jau šis nožēlojamais vārds) vienmēr BŪT KOPĀ
Ko gan Tu esi ar mani izdarījis?
Man pat vairs nav asaru, ko raudāt tevis dēļ.
Liekas, ka sabrukšu.
Man nav spēka.
Un tevi redzot.
Es gribu vienkārši nomirt.
Tik grūti redzēt tevi kopā ar citu.
Citu, kurai Tu soli to pašu ko man...

Tad, kad mēs strīdējāmies, man likās, ka es tev neesmu svarīga, ka neko nenozīmēju, bet tagad.........
tagad es saprotu visu!
tomēr - par vēlu!