Nekā jau nav, Vien čukstā pārvērsts kliedziens. Vai tiešām tas tā sāp, Kad aiztrauc naktī vilciens? Nekā jau nav, Tik atvadām vēl sveiciens Un vēlāk viens tur stāv, Kam viss ir beidzies. Nekā jau nav, Ir pēdējais nakts vilciens, Bet zinu, paliek kāds Līdz bezgalībai viens? (Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg...")

Nekā jau nav, Vien čukstā pārvērsts...