Apsveikumi Ziemassvētku, pantiņi

Tik balts un kluss...
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakavs.
Un gaišām rokām skaudams zemes telpu
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.

Kluss kā sapnis, Mīļš kā glāsts...
Skaists kā bērnu dienu stāsts,
Svētku prieks pār Zemi nāk...

Gaišus un Laimīgus Ziemassvētkus!!!

Es neticu mūžīgai apsnigšanai,
Ticu Saulgriežu sniegiem,
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt nāk
Ticu Ziemsvētku klusajam brīnumam
Kuram dvēselē jāienāk.

Šajā naktī atver durvis,
šajā naktī sirdi ver,
Kļūsti pats par labo burvi
Visiem prieku saujām ber!

Sijā zeltu, tu, saulīte,
Ar visiem sietiņiem,
Lai priecīgi Ziemassvētki,
Lai bagāts Jaunais gads!

Pienācis laiks, kad zvaigžņu
Putekļi nogulst zem kājām
Un egle mirdz gaiši katrā mājā, -
Kad klusi pa durvīm ienāk gaišs prieks.

Ziemassvētkos ir jāsmīdina cūkas šņukurs, ja tas sāk smieties, tad ir jābeidz dzert.
Vēlāk jāiet pie ābeles un jāpurina tā, - ja sāk birt āboli, tad jābeidz svinēt, jo ir jau vasara!

Debess korē rūķi sēž
Un laimi kā sniegu šķiež.
Kam trāpa laimes pieskāriens-
Tas pasaulē šai vairs nav viens!

Mīļuma pilnus Ziemassvētkus!

Šim vakaram spožākās zvaigznes,
Šim vakaram spožākais sniegs,
Bet spožāks par svecītēm eglē
Lai sirdī nāk cerību prieks!

Noliksim bēdu zem egles zariem,
Aizdegsim sveces,lai mieru sirds rod.
Lūgsim no egles sev zaļo spēku,
Paņemsim gaismu,ko svētvakars dod!
/V. Kokle- Līviņa/

LŪGSIM Ziemassvētku zvaigznēm
Tā kā ziediem debess laukā plaukt.
Zaļo egļu zaros svecēm
Tā kā ugunskuram spožās liesmās degt.
Lūgsim Ziemassvētku naktij
Gaismas spēku mūsu sirdīs liet.
Iesim Ziemassvētku naktī
MIERU, MĪLESTĪBU SAVĀS DVĒSELĒS SMELT

Vēl tikai vienu es tev vēlēt gribu,
Kad Klusā nakts pār zemi snieg:
Lai šonakt pati Mīlestība
Uz tavas galvas roku liek.

Lai gaišās domas, miers, prieks un mīlestība, kas ielīs Tavā sirdī Svētvakarā, pavada Tevi arī visu nākošo gadu!

Svētsvinīgi klusē sili
Sniega ziedos balti-zili,
Aizsnigušas visas pēdas,
Sirds uz brīdi aizmirst bēdas.
Vai vēl kur ir tumšas domas,
Ļaudīm necienīgas lomas?
Visu tīri apģērbusi
Pasaule pa nakti klusi.
Lēni, lēni lido sniegi,
Lai tie it kā saldi miegi
Apņem visas ļaužu bēdas,
Neatstāj nevienas pēdas.
(E. Zālīte)

Lai mirdzošs rūķis laimi nes
Līdz malām pilnu maisu,
Un pazūd visas neveiksmes,
Kā putekļi pa gaisu!

Visskaistākais ir tas, kas nepārmainās,
Šis brīnums, brīnums tūkstošgadīgais,
Šīs atbalsis no kāda tāla zvana,
Šo seno dziesmu dzidrā skanēšana,
Šis siltums, smaržu pilnais gaiss.
Lai kādus vārdus lūpas sacīt steigtu,
Visskaistākos jau pateicis ir kāds,
Lai sirdis atvērtu, lai svēto stundu sveiktu,
gadsimtiem atkārtoto vēsti teiktu -
Nu miers virs zemes, cilvēkiem labs prāts!

Ziemassvētku zvaigzne
Lai pār visiem mirdz:
Miers lai virs zemes,
Miers iekš katras sirds!
Kad egles zaros sveces degs
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Lai acīs jums tad laime mirdz
Un visu skumjo aizmirst sirds.

Mājiņā pa skursteņstabu
Stiepdams garu, garu vadu
Salavecis ierāpās
Tērpies drēbēs sarkanās
Bet viņš bija elektriķis
Kuram bija viens liels stiķis
Ziemassvētkos pārģērbties
Un pa kluso rakāties
Vadu kastēs un vēl ar
Drošinātājos, kas grab
Viņš nu strādāja bez mitas
Kamēr korķi ārā sitas
Tomēr viņa darbā baisā
Māja neuzgāja gaisā
Gribu jums to novēlēt
Lai var svētkos pagulēt
Lai pie jums tas nesper kāju
Svētkos nedemolē māju...
Jaukus, mīlestības bagātus Ziemassvētkus!!!

Ir dīvaina sajūta gadu mijā,-
Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs-
Ko nākamā gada puteņi sūtīs?
Ir dīvaina sajūta tādā brīdī,
Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
Tu pats itkā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas- tās sen jau atrodas iekšā.
( I.Tabūne. )

Paturi sniegpārslu plaukstā,
Paskaties kā tā mirdz.
Nesaki, ka tā auksta,
Tai ir silta sirds!

Piesnigušu mežu skaistums, lai sajūsmo jūsu skatienus.
Sirdis, lai piepildās baltām domām,un sapņus, lai mirdzošās zvaigznes, krītot, pārvērš īstenībā!