Apsveikumi Ziemassvētku, pantiņi

Visskaistākā laikam ir ziema,
Kad uzsnidzis sidrabains sniegs,
Visskaistākā laikam ir diena,
Kad Tevi neatstāj prieks!

Vēl vienu zilu, zilu cerību,
Vēl vienu dzīves uzvinnētu derību
Un kaut vai daļiņu no tā -
iekārotā, nesasniedzamā

Divi enģeļi sēž
Jumta korē un dzied.
Katram nomet pa dāvanai,
Katram , kas garām iet.

Nakts iesviež zvaigžņu skaidas logā,
Aiz aizkariem bāls mēness lūr,
Lai Ziemassvētku mīlestība
Mums spēku, izturību bur!
***
Slien Ziemassvētki zvaigžņu kāpnes
Uz debesīm, kur Dievi mīt,
Jo sirds jau meklē mīlestību,
Lai zvaigzne šonakt katram spīd.
***
Ar baltu sniegu atnāk ziema,
Ar baltu katrā sirdī snieg,
Bet Ziemassvētku gaišo prieku
Vēl gadu sirdī glabājiet!
***
To kluso, svēto mīlestību,
Ko savā sirdī glabājiet,
Šai Ziemassvētku saltā naktī
Ar citu sirdi padaliet ...

Tik balts un kluss...Tie gaidot aiztur elpu...
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakars
Un gaišām rokām skaudams zemes telpu
Nāk senais mīļais ziemassvētku vakars!

Ir atkal laiks,
kad sveces ienāk mājā-
ar Adventi tā pirmā,otrā, trešā,ceturtā
Klāt atkal laiks,
kad sveces aizsāk runāt
un klusā pazemībā
tavās acīs lūkojas.

Ir atkal laiks,
kad gaidām Ziemassvētkus,
to svēto brīnumu,
ko dziļi izjūt sirds
un prāts.
Klāt atkal laiks,
kad līdz ar sveču ziediem
plaukst mūsu dvēselēs.

Klusā un baltā naktī
Svētums vieno mūs.
Krīt sniegpārslas, lido sapņi,
Bet zem brīnuma spārniem
Piepildīts laiks
Mirdz kā Ziemassvētku Zvaigzne.

Balts un kluss
Šis laiks,
Balts un kluss...

Vien eņģeļu gaviles
Dzirdamas visur,
Kas vieno mūs
Zem debesīm,
Un dāvā mīlestību,
Lai kā svētumu glabātu.

Šonakt visums ar zemi,
Caur sniega pārslām,
Gaismas valodā
Sarunājas.
Baltās, vieglās pūkas
Kā baltas domas
Pār cilvēkiem
Klājas.
Gaišs, neizjusts svētums
Ar mieru un klusumu
Sirdīs līst
Maigs.
Pār zemi nolaidies
Ilgi gaidītais, lolotais,
Svētītais Adventes
Laiks.

Ja zvaigznei šonakt jānokrīt,
lai krīt uz delnas Tavas!
No mīlestības svece spīd
un kūst uz no piedošanas.
Nemūžam nesatumsīs galds,
ko apmirdz sveces tikums balts!

San kā bites vēji liegi,
Viegli laižas mīksti sniegi.
Svētkus gaidot zeme salta,
Top kā kupena drīz balta.

Tālas, dārgas skaņas svētas
Debess dārzos izauklētas,
Ziemassvētku zvani nes.

Lai Jaunā gadā sapņi jaukie par dzīves īstenību kļūst!

Lai laimes zvans no nākotnes
Jums Jaunā gadā veiksmi nes!
Un Vecā gada nedienas
Sniegs aprok dziļā kupenā!

Piedod, un zini ka piedots taps,
Debess paveras tev.
Piedod, es zinu tu es labs,
mieru dāvini sev!
(Eliina)

Priecīgus tev ziemassvētkus.
labus darbus, mazāk grēkus.
Tad pār tevi brīnums nāks,
Mazā jēzus izskatā.
/grafsolafs/

Re, arī zvaigznēs ierakstīts
Tas pats, kas laukos plašos:
Jāmeklē sudrabs
Tas baltais, kas trīc
Tepatās ? mūsos pašos.

Lai balts zied Ziemassvētku laiks,
Un laimes zvaigzne Jaunajam gadam -
Tā gaidītājiem saulains vaigs!

Kā ziema pret vasaru,
Kā skarbā pret maigo,
Kā gudrā pret naivo,
Kā ļkaunā pret labo!

Ar labiem vārdiem Ziemassvētki nāk,
lai aizgainītu sāpju stundu rūgtu,
lai dzīvot varētu mēs savādāk,
un vairāk Debess svētības sev gūtu.

Zvani dūc,skan līksmi dziesmas,
Eglītēs mirdz sveču liesmas,
Visur gaida rūķu saimi,
Nes tie dāvanas un laimi.