Apsveikumi Ziemassvētku, pantiņi

Kad gada visgarākās naktis
nāk ar tumsu mūs biedēt,
mēs katrs pa svecītei iededzam,
lai liesmiņas tumsu kliedē.

Priecīgus un līksmus svēkus!!!!

Šai naktī zvaigznes snieg ?
Balts zvaigžņu sniegputenis.
Tās zvaigžņu sējējs zemes tumsā kaisa,
Lai visiem tiek ?
Lai katram sava zvaigzne.

Zvani dūc, skan līksmi dziesmas,
Eglītēs mirdz sveču liesmas,
Visur gaida rūķu saimi,
Nes tie dāvanas un laimi.

Raudzīties drošu skatu,
Paturēt siltumu smaidā,
Nosargāt laimi sirdī,
Gribēt mazliet vairāk par gribu,
Starot mazliet tālāk par staru,
Mīlēt ar mīlestību.

ar Dieva svētību, ar sveces gaismiņu.
ar liesmas siltumu, ar glāsta maigumu
lai Ziemassvētku brīnums,
kas katru gadu jauns,
tad ienāk katrā mājā.

Kad egļu zaros sveces degs
Un teiksmains sapnis zemi segs ,
Lai visiem acīs laime mirdz -
Un visu skumjo aizmirst sirds !

Adventes pirmā svētdiena,

Rīts krēslā deldē melnu nakti,
Kā baltas sveces liesma dakti ~
Ir Pirmā Advente = kluss sākums,
Kad jaušams Ziemas Svētku nākums...

Adventes otrā svētdiena,

Kūst Adventes vainagā svecīšu pāris,
Un Brīnuma tuvums ir pasauli skāris:
Drīz Ziemsvētki aizskanēs, balti un klusi,
Caur Dvēselēm, Laiku - Mūžības pusi...

Adventes trešā svētdiena,

Trīs sveču liesmām vainags svētīts,
Gads Adventē tiek svērts un vētīts...
Drīz Ziemas Svētku sudrabzvanos,
Jau četras sveces skujās tvanos...

Adventes ceturtā svētdiena,

Mirdz četrās svecēs siltas, gaišas liesmas,
Un Ziemas Svētku zvani, klusas dziesmas,
Caur balto Adventi skan, Laika taktī,
Un Dvēselītēm, Klusā, Svētā Naktī...

Kūst svecīšu gaismā Ziemassvētku vakars,
Un tā kā bērnībā noticam mēs,
Ka cerības visas,kas rodas sirdī,
Kā zelta ābele uzziedēt spēs!!!

Enģelītis zvaigznes kaisa,
Visas tās ir spožas, skaistas,
Kamēr sniegs un kamēr sals,
Pasakai, šai, nebūs gals.......

Sniga sniegi, putināja
Salaveci kutināja
Salavecis gānījās
Mazi bērni klausījās

Piespiest pie rūtīm lūpas un pieri,
Klajums lai pārredzamst tiek.
Lūkoties, cik uz skujiņām mierīgs
Ziemsvētku vakarā sniegs.

Kad pie debesīm zilām
atkal viens gads klusu dziest,
karstāk tas kvēlot liek ilgām,
sapņiem skaistākiem briest.

Vecā gadā rūpes un raizes,
Lai aizmirsties sāk.
Un pilnas ar prieku un laimi,
Lai Jaungada dienas nāk.

Balti var nosnigt pār zemi sniegs,
Rāmi var pieskarties laimes mirklis,
ierausties klēpī kā kaķēns- prieks,-
Gaismu, ja šodien Tev dāvinās sirdis,
Izsējot siltāko sauli no sevis,
Tikai tad Tevī viss un ikviens
Atnāks vēlreiz un projām vairs neies.
( M.Svīķe)

Paskaties augšup ,zvaigznīte mirdz
Sūta Tev sveicienu,mājot tā krīt
Pastiep tai plaukstu,dāvāšot Tev
Spožumu savu,lai gaismiņa lēj...
Nesteidzies nopūst To gaismiņu vēl
Ta dvēseles mieru atnesīs Tev!!!
/Raisa Špoņko/

Lēni, lēni sniedziņš snieg,
Balta laime cauri brien,
No sētiņas, sētiņā,
No sirsniņas, sirsniņā.
Priecīgus svētkus!

Salatētim gara bārda,
Vairāk nezinu ne vārda.
Vectēvam vēl četri vaigi,-
Divi sārti,divi lieli un BAIGI!

Salavecim četri vaigi,
divi maigi, divi baigi,
maigos vaigus bikses sedz,
baigos visi bērni redz!

Ziemassvētku zvaigzne
Lai pār visiem mirdz:
Miers lai virs zemes,
Miers iekš katras sirds!!!

Gads atnācis pavisam -pavisam jauns.
Ko tas no dzīves jēdz?
Tik apjukušu Vecaisgads
To mūsu vidū iestumt mēdz.

Nav laika bijis Vecajam
Ar jauno noņemties,to skolot
Cik ticīgi tam acis mirdz,
Kad sev un viņam kaut ko solām.

Gads atnācis-pavisam jauns.
Ko tas no dzīives zin?
Un visus mūsu solījumus
Kā svētkus lielākos viņš svin.

Cik viņš ir jauns un nesamaitāts
Un mūsos skatās apskaidroti.
Ak,soli,soli viņam,draugs!
Kurš cits vēl ticēs tev tik ļoti.
/M.Zālīte/