Apsveikumi Ziemassvētku, pantiņi

Nāc, Ziemassvētku naktī ieklausies,
Kad debesīs sniega dzirnavas maļ.
Mums cerība laimes pakavus
No zvaigžņu mirdzuma kaļ.

Šai Ziemassvētku naktī, kad svecītes mirdz,
Saki visu, kas sakāms, saki to no sirds.
Tas palīdzēs ielīksmot, piedot un lūgt,
Tas palīdzēs visiem daudz labākiem kļūt!

Ticību-baltās sniega kupenās,
Cerību-maigajās dūnās,
Smaidu-saules starā uz lūpām,
Gandarījumu-piparkūku smaržā,
Mīlestību-mēnessgaismā...

Ziemassvētku vakarā sēdēju es sniedziņā
Paskatījos debesīs, enģelis sēdēja maliņā
Skaitīja tās zvaigznes skaistās
Viņa acis spoži laistās

Bet kas tad tur?

Dimanta asaras krīt pār mums visiem
Pār mums, pār tiem nesaprastajiem
Mēs tie nesaprastie esam, tie
Kas enģeli saskatīt skrien

Strauji eņģelis pieceļas
Un ar saviem balti sniegotiem spārniem pār mums pārlaižas
Kaut es tā spētu kā viņš
Tā maigi, klusi, viegli...

Ziemssvētku vakars atkal zemi sedz,
Miera eņģeļi zvaigznes debess samtā dedz,
Svētsvinīgas jūtas sirdī līst,
Un uz īsu brīdi dzīves rūpes klīst!

NO KURIENES IR ZIEMASSVĒTKI

Ziemsvētkus atnes no tālienes.

No debesīm vējš baltu sniegu nes.
No ziemeļiem Vecītis dāvanas nes.
Nes Ziemasvētkus vējš.
Un Vecītis nes
No vistālākās tālienes.

Bet nes jau arī no tuvienes.

No tirgus tētis eglīti nes.
No virtuves mamma maizīti nes.
Nes Ziemsvētkus tētis
Un mamma nes
No vistuvākās tuvienes.

Ziemsvētkus atnes no ārienes.

No laukiem budēļi dziesmas nes.
No baznīcas zvani vēsti nes.
Nes Ziemasvētkus budēļi,
Zvani nes
No tālas un tuvas ārienes.

Bet nes jau arī no iekšienes.

Sirds tādu savādu prieku nes.
Dvēsele klusu gaišumu nes.
Nes Ziemsvētkus sirds
Un dvēsele nes
No visdziļākās iekšienes.

/ Māra Cielēna /

Sveces gaisma, lai priecē acis, Ziemassvētku dziesmas-ausis, un gaišās domas - sirdis!

Cik labi nezināt, ko nākotne mums nesīs,
Kāds dienu ritums būs, kāds prieks.
Vai raisīsies vai siesies dzīves mezgli,
Vai skaistie sapņi īstenība kļūs.

Prieks ir gaisma, jūtu siltums,
Sniegs un ledus tajā kūst.
Prieks ir gaišu domu avots,
Kas no sirds uz sirdi plūst.

Kad zvani divpadsmit jau spēlē,
Cits, citam draugi laimi vēlē,
Nu projām dzīsim veco duksi,
Un ciemos aicināsim ruksi!
Viņš nomazgājies tīrs un rozā,
Uz Ziemassvētku kartes pozē!

Visu gadu Ziemassvētki nāk-
Un meklē vietu
Pa aukstu lietu,
Pa ledu cietu-
Lai kur tie ietu,
Tie meklē vietu!
Uz mūsu pusi
Lēni un klusi
Līdz atnākuši-
Līdz atraduši!
Nu Ziemassvētki
Ir katrā maliņā-
Ezera saliņā,
Kalna galiņā,
Peles aliņā,
Putna ligzdiņā-
Katrā spalviņā
Manā galviņā,
Tavā galviņā...

Dedziet gaišu uguntiņu
Ziemassvētku vakarā,
Lai dieniņas baltas nāca
Visa gada garumā!

Lai nākamajā gadā visas vēlmes piepildītos,
ņemiet visskaistāko aukliņu un iesieniet tajā mezgliņus:
mezgliņu par katru mīļu cilvēciņu,
mezgliņu par labām domām un apņemšanos,
mezgliņu par to, kas jums visvairāk pietrūkst,
mezgliņu par... nu, to jau jūs zināt labāk.

Tā noskaņa ir netverama,
Ko decembris mums sirdī auž,
Tā plūst no cilvēkiem un namiem,
To piesnigušie meži pauž.
Tā savu roku liek uz pieres,
Kaut dienu dūrainis tik īss,
Ka blakus skopam saulesstaram
Jau vakarēnu skropstas trīs.
Tā noskaņa,ko sevī nesam,
Mums palīdz tumsu pārdzīvot
Tas ir tas netveramais brīnums,
Kas gaidīšanas laikam dots.
Kas izplaukst dvēselē ikvienā,
Kad Ziemassvētki durvis vērs,
Un lielā prieka vēsts mums zvaigznes
Pār visām gada dienām bērs.

Es neticu mūžīgai apsnigšanai,
Ticu saulgriežu sniegiem, kas zemi
tīru un mirdzošu padarīt nāk,
Ticu Ziemsvētku klusajam brīnumam,
kuram dvēselē jāienāk.

Ziemassvētki miltus mala,
Pele nāca palīgos.
Kaķim aste piebirusi
Baltām pārslu sēnalām.

Kam pelīte birdināji,
Ziemas sniegu kaķīšam.
Kaķīšam savas dzirnas,
Savu dziesmu malumiņš.

Saimenieki galdu taisa,
Ziemassvētku budēļiem.
Kaķis gaida cienastiņu,
Astes galu purinot.

Bira Ziemas malumiņš,
Krāsns tvaiku mutuļoja.
Pele muka aliņā,
Piles ūsu galiņā.

Saimeniecei bļoda krita
Kaķim cepets cienastā.
Tavu lielu izēšanu,
Pelei tika krikumiņš.

Abi divi paēduši,
Loga priekšā sasēduši.
Visi sniegi bīdelēti,
Birst Dieviņa pasaulē.

Tev lai Laime, man lai Laime.
Visiem labiem cilvēkiem.
Pilns vēders, silta krāsne,
Līdz nākamam malumam :)

Pār debess velves loku sāk baltu prieku bērt.
Es zinu - Dieva roka dod mīlestību dzert....
Ir Tava daļa dota, ir Tavās rokās viss,
Tas labais, kas vēl priekšā, kas vēl nav noticis.

Tumšo dienu baltais klusums
Laukiem siltu sagšu klāj.
Sveču liesmās atspīd mēness,
Zvaigznes zemei mieru vēl.

Svinēsim dienu, kas sauli kā zvanu
Saulgriežos augstāk pie debesīm vilks.
No tīrā un klusā Ziemsvētku sniega
baltākas domas un lūgšanas tiek.
/L.Brīdaka/

Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk,
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?