Es paņemšu vasaras sapni
Un dāliju pielikšu klāt.
Pie dālijas asteres ziedu,
Lai rudens smaržojot nāk!
Vēl saulgriežu zeltītās saules
Ar actiņām melnām,kas kvēl,
Bet reibinot liliju kausi
Stāsta,ka vasaras žēl.
Ver logu uz ābeļu dārzu
Un brīnumu istabā laid,
Lai vasaras saulainā elpa
Vēl smaržojot neizgaist.
Sūnās starp krītošām mellenēm
Ir jau nosarcis dzērvenes vaigs.
Šķiet-vēl vakar narcises plauka,
Cik gan ātri ir aizsteidzies laiks!
Tādēļ paņemšu atmiņu sauli
Un zvaigžņu lietu pielikšu klāt,
Lai kāds laiku vēl atpakaļ pagriež
Un vasaras stāsts atgriezties sāk!
/Agnese Līcīte/
|
Kam: ____________________
No kā: ____________________
|
