Tu biji kails un vēju aplauzt koks, Es lapots...

Tu biji kails un vēju aplauzt koks, Es lapots tītenis ar ziliem ziedu zvaniem Pie stumbra rētainā, kas smalkām stīgām plok Nu pilni tavi zari, ziediem maniem Nu dūc ap tevi atkal bišu spiets Un putni lizdo zaļo lapu ēnā Tu stāvu raženo pār upes dzelmi liec Un spoguļojies ilgi vilnī rēnā Tev liekas, ka tu salapojis pats Tu gribi izrauties no manu stīgu skavām Dreb sāpēs tītenis un zila zieda acs Lej asaras pār zaru rokām tavām Bet ciešāk vēl pie raupjā stumbra plok Vēl maigāk zvana visiem ziedu zvaniem, Es aiziet nevaru no tevis, sausais koks, Lai kails tu nepaliec bez lapu lokiem maniem.