Kaut ko klusiņām, klusiņām - kā krīt...

Kaut ko klusiņām, klusiņām - kā krīt sniegs, kaut ko viegliņām, viegliņām - kā tālu atmiņu. Tu man nodziedi, viss vienalga no kurienes, es tik tuvu Tev esmu, ka noteikti dzirdēšu. Tuvāk būt, tas vienalga nav iespējams, es tik tuvu Tev esmu, ka tāluma nemana, viss, kas pastāv starp mums - tikai savieno - tāda acurspīdīga var pasaule būt, kad ir laimīga, tad var klusiņām, klusiņām - kā krīt sniegs - Un tik viegliņām, viegliņām - kā tālu atmiņu Nodziedāt pašu skumjāko, bet būs priecīgi. /O.Vācietis/