...Un vēl par to es Tevi iemīlēju, ka...

...Un vēl par to es Tevi iemīlēju, ka vienīgais Tu manus vieglos vējus ar stiprām pavadām, ar drošām rokām sēji Un tie vairs projām steigties negribēja. Kā zirgi smaržīgajās Jāņu naktīs, ar tumsu sapīti, ar zvaigznēm zālē, ar baltām, nenopļautām pīpenēm tie maigie, zīžainie, tie siltie vēji. Bet var jau būt, ka Tevi iemīlēju Bez visa tā, bez it nekā tāpat kā tumsā taurenis uz liesmu skrēju Un nesadegu - Tevī uzmirdzēju.