Lai ir kāda 
zeltaina kļava  arvien, 
Kam galotnē sirdi  tu  rudeņos sien, 
Un pāri  lapām, kad  sniegpārslas krīt, 
Lai ir  kāda roze, kas dvēselē zied... 
Kāds pumpurs, ko  neskar   sāpes un  laiks, 
Kaut sudrabo mati  un  skumīgs  kļūst  vaigs. 
Starp ērkšķotiem ceļiem, 
ko dzīve mums dod 
arvien ir  debesis jāatrod.
  | 
	
		Kam: ____________________ 
		No kā: ____________________ 
        
	 |