Piederēt putnam kā dziesma Un bitei derēt kā...

Piederēt putnam kā dziesma Un bitei derēt kā zieds, Sildīt, kā prot tikai liesma, Un būt lāsei, kas veldzi sniedz! Paspēt līdz` vējam kā prātam Un rītausmu nekavēt. Palikt ikdienas nenomāktam Un ūdens straumē spēt nostāvēt! Kā skatienam aizsniegt zvaigznes Un kā pērlei no niecības dzimt, Pat zinot, kur laiks visu aiznes, Prast no bezspēka nesaļimt! No sēklas izaudzēt koku Un no akmeņa arklu tēst, Sitienu uztvert kā joku Un skauģi par draugu vērst! (Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg...")