Novēlējumi

Dāvinu tev svaigu jūras gaisu,
Lai nekad, nekad tā nepietrūkst,
Lai ar vieglo vēsmu spēki raisās
Un lai pastāvīgi jauni rūgst.

Mīli to, ko ir vērts mīlēt,
aizmirsti to, ko nav vērts atcerēties,
lepojies ar to, kas ir lepnuma vērts,
gūsti atelpu arī steigas brīžos un
uzcel žogu starp sevi un raizēm.
Un vēl- lai nesteidzīgs laiks Tavos laimes brīžos,
un, lai ātri aizzib tās dienas, kas nav laipnas pret Tevi...

Laimei nav rītdienas, tai nav arī vakardienas, tā neatceras to, kas pagājis un nedomā par to, kas nāks. Tai ir tikai tagadne - un tā nav diena, bet acumirklis..
Daudz laimīgu acumirkļu!

Zaudējumus iztukšo, taču mācies nelaimē neaizvērt sirdi un prātu. Ļauj dzīvei Tevi atkal piepildīt! Bēdās tas šķiet neiespējami, bet jauni prieki gaida, lai aizpildītu tukšumu.

Lai Jūsu mīlestība ir tik dziļa kā jūra, tik karsta kā saule, tik stipra kā klints un tik bezgalīga kā debesis! :)

Neplucini margrietiņas ziedu!
Tie ir meli, ka tā var uzminēt:
mīl vai nemīl?
Tur jau tāpat nekā nevar darīt,
bet tu neziņā novedi puķi.
Ko viņa var zināt par
cilvēka dīvainajām jūtām?
Kur lai viņa ņem vēl vienu ziedlapiņu,
ja tavi pirksti satvēruši pēdējo
pie vārda:
"Nemīl"...

Nekad mēs nebūsim tie paši - izsmējēji, izdzērāji, izmīlētāji,
dzērvju pārlidojums ir neizbēgams.
Un ar katru pavasari, ceriņlapās mazāk niknuma atklājas,
Tās ir vienkārši baltas un viss.

Lai dienas tev vērtas
Kā pasakas skaistas,
Un acis, lai nebūtu
Skumjas nekad!

Dejo un dziedi,
Skūpsti un mīli,
Raidi pie joda,
Kas jaunību liedz!

Šai dzīvē iet kā raibā pļavā,
Kur govs līdz ausīm puķēs brien.
Es, dzīve, krītu klēpī Tavā
Un pāri smaržo siens

Ja tu visu sirdi dod, tad tev zaudēt jāpierod, ja tu tikai daļu sniedz - pats sev mīlestību liedz.

Neapskaud to, kas augsti kāpj! Zemu krītot, tam ļoti sāp. Neapskaud to, ko slavē vien - bieži viņš slavai nopakaļ skrien.

To sapni, ko dvēsele auž,
Lai dzīve nesalauž!

Lai pagātne ar vējiem aizplūst tālēs, un tagadne kā saules stars lai mirdz, bet nākotne lai atnes to, ko ilgo sirds!

Ne augt, ne ziedēt nebaidies!
Būs reizēm ļoti grūti,
Bet mazu laimi nemeklē,
Ja plauksmes drosmi jūti.
(J. Stulpāns)

Tici mīlestībai un mieram, tici rūpēm un dāsnumam, tici, lai ikviens, paskatoties uz Tevi, zinātu, ka viss pastāv un ir sasniedzams.

Nes, mani laiks,
Nes pretim jaunai dienai!
Dod sirdij nebēdnību,
Neļauj pārvērsties par Staburadzi tai!
Un dzīves prieka kausu piepildi līdz malām!

Lai mūsu bērniem būtu bagāti vecāki un mūsu vecākiem būtu bagāti bērni ;))

Par vienu labu vārdu vairāk,
Par vienu sapni vairāk,
Par vienu labu domu vairāk.

Gavilē, raudi, skūpsti un dziedi
Pie joda, kas līksmību beidz.
Nelaid garām laimīgu brīdi
Izmanto visu, ko dzīve Tev sniedz!