Novēlējumi

Vislabākā rota cilvēkam -
laba sirds.
Glabā to tīru kā pērli,
lai mirdz!

Laimi, prieku, veselību,
Visu radu mīlestību!

Lai jums dzīvē netrūkst spēka visus sapņus piepildīt!

Vērtība ir vārds. Saudzē to.
Vērtība ir cilvēks. Sasildi nosalušo.
Vērtība ir darbs.
Piepildi līdz malām
savu dienu.

Lai Tev cāļa veselība,
Oda dūša, izturība.
Un lai dundurs mierā liek,
Muša mūžam neaiztiek!

Es novēlu tev kaudzi naudas, jūru mīlestības un ilgus, ilgus gadus, lai to visu baudītu!

Palīdzi, Laima, palīdzi Māra...
Kāpt saules kalnā, brist purvam pāri...
Lai sokas darbi, lai aizdzīst vātis...
Lai sirdi nemāc necilas dziņas...
Būt lietus dienā kā saulstariņam!

Dzīvi nedrīkst vien dzīvot
Un vīnu ar steigu dzert;
Vajag iet caur pasauli mīlot
Un baudu no mirkļa tvert!

Tev šajā dienā saldu sapni izsapņot!
Tev šajā stundā senu sapni piepildīt!
Tev šajā brīdī skaistu domu iemantot!
/I.Beijere/

Garlaicību nepazīt,
Visus darbus padarīt!
Izklaidēties arī prast,
Visai dzīvei prieku rast!!!

Neskaties atpakaļ!
Kas bijis, lai paliek, kur ir!
Laiks tevi no visa reiz šķir!
Neskaties atpakaļ!
Paveries apkārt!
Kāds plašums, kurp aizlido skats!
Uz kurieni? -Izšķiries pats!
Paveries apkārt!
Tālumam tici!
Un neprasi, grūtums lai saudz,
Jāiet būs ilgi un daudz,
Tālumam tici!
/Veronika Strēlerte/

Smejies par dzīvi, jo tā par tevi nekad neraudās!

Tikai sauli, jo ēnas krīt pašas.

Pirms ceļā dodies, ir jāzina kurp iet,
ir jāmācās atrast un nepagurt
no slapjiem žagariem uguni kurt!
no nespodra krama dzirksteli šķelt!
gan sasildīt citus, gan pašam silt.

Kad paies daudzi gadi,
Tev paliks sirmi mati,
Tad atceries un saki,
Cik jaunībā bij traki.

Ir vajadzīgs tikai gribēt,
Tad daudz ir padarāms.
Un arī visā dzīvē
Ir daudz, kas iegūstams!

Nenogrimt mazajos ikdienas darbos un ikdienā nezaudēt zvaigznes!

Nepūlies iemantot pasauli,
Tā jau ir Tevī.
Tu tikai ej pa sauli
Un saullēktus glabā sevī.
/L.Ikere/

Ko vēlēt tev? Lai laimīgs nebūtu bez manis!

Izdeg acis, gaismu neradušas,
Izdeg sirds pēc mīlas izslāpusi.
Un pat kļavas salnās aizdegušās.
Liesmo viss, tik dzīve sastingusi.

Kurš gan vedīs to uz gaismas pusi?
Sasalst lauks, kad atnāk ziema klusi.
Tu kā Saulcerīte stikla zārkā dusi.
Vai ir laime tevi aizmirsusi?

Atver acis, atver sirdi mīlai!
Ļauj lai pludo, ļauj lai lejas prieks!
Kustība liek straumei palikt tīrai,
Bet, kurš gaida, kļūst sev parādnieks.

Dod, lai tev ir spēka saņemt,
Ej, un pasaule tev pretī nāks!
Pats tu vari savu ceļu izlemt ?
Gaidīt rītdienu vai šodien sākt.

(Gunta Kraulere)