Apsveikumi Līgo svētkiem, pantiņi

Kas spīdēja, kas vizēja
Papardīšu krūmiņā?
Tautu dēla acis dega
Uz meiteņu augumiņu.

Tās vien bija Jāņu zāles,
Ko plūc jāņu vakarā;
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles.

Līgo saule, līgo bite
Pa lielo tīrumiņu,
Saule - ziedus kaltēdama,
Bite - ziedus lasīdama.

Kas palēja sudrabiņu
Pie Jānīša nama duru?
Jāņa bērni pielējuši,
Jāņa nakti līgojot.
/latv.t.dz/

Ņem, Jānīti, melnu zirgu,
Apjāj mūsu tīrumiņus:
Izmin usnes, izmin zāles,
lai aug tīra labībiņa.

Es jums saku, Jāņa bērni,
Metat kokus no celiņa;
Jās Dieviņis,brauks Laimīte,
kritīs Laimes kumeliņis.
/latv.t.dz/

Ņem spēku no jāņuzālēm,
Ko tās tev šovakar sniedz -
Tas paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut sen būs novītis zieds.

Ņem spēku no Jāņu gaismas,
Kas pakalnos gaiši spīd-
Tas paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut sen būs atausis rīts.

Par gadskārtu Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīt,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai darbiņu padarīja.

Ir zāļu vakars lēnprātīgs un svinīgs
un vēlu, vēlu augsta, augsta saule
pār bāreņu un mātesmeitu pierēm,
pār vedeklu un māršu gaišām pierēm.

Drīz saule griezīsies.
Drīz saule griezīsies uz labu.

Nāks agri krēsla mājās
un arājs soļiem smagiem,
un Tole kūtiņā siltā
sapņos par zelta ragiem.
Degs māte skalu un guni,
un zvejnieks vairs neies jūrā.
Palagi, dvieļi un cimdi
locīsies māsai pūrā.
Kaimiņos kāzas svinēs,
kā nu varēs un spēs.
Bērni vakaros mīklas minēs.
Var būt, ka atminēs.

Ir zāļu vakars lēnprātīgs un svinīgs
un vēlu, vēlu augsta, augsta saule.

Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Kas to zāli uzpīpēja,
Guļ trīs dienas bezfilmā..

Jāņu diena svēta diena
Aiz visām dieniņām:
Miezīts cēla cepurīti
Līdz pašām debesīm.

Varbūt smaržas vējā plīvos,
Līgo viesi ieņems sīvos,
Varbūt skanēs jautras dziesmas,
Tumsā sprēgās uguns liesmas.

Alus kausi - Jāņu sieri,
Dziesmas dzied pat latvju krievi.
Jampadrači-jautrās dejās,
Ieplūst līksme visu sejās!

Ja vien paši jautri būsiet,
Papardītē laimi gūsiet.
Galu galā varam mēs,
Sirdi zaudēt papardēs!

Visas puķes uzziedēja,
Papardīte neziedēja,
Tā ziedēja Jāņu nakti
Zeltītiem ziediņiem.

Kad liegi vēji šalkos koku zaros,
Nāks meitenes ar ziediem matos.
Tad lietus lāses pļavas ziedus skars,
Lai sirdī atkal plauktu pavasar(i)s.

Būs skaista Jāņu nakts, būs liesmas,
Kam pateicību teiks, kam dziesmas.
Dažs alus kausam savu sirdi dāvās,
Bet vairums kritīs otra puses skavās.

Būs īsā, īsa Jāņu nakts bez miega,
Jo papard(es) ziedi neveras zem sniega.
Tev nāksies atvērt savu karsto sirdi,
Ja dāmas čukstus pareizi vēl dzirdi.

Ak, skaistā Jāņu nakts ar alus krūzi,
Un mīļa meitene ar balti vaļā blūzi.
Ak, jaunība, ak, skaistie dzīves maldi,
Kad neprātībā plūktie ziedi bija saldi.

Ai, jauko Jāņu nakti,
It ne mirkli negulēju.-
Gar ausīm odi sīca,
Kas tur velns par gulēšanu.

Ar skanīgu līgo
Lai Jāņunakts zied.
Lai uguns uz sauli
Un vasaru iet.

Jānīts sēd kalniņā,
Mētelītis mugurā;
Lasāt, meitas, Jāņu zāli,
Dāviniet Jānītim.

Es savai Jāņa mātei
Došu ziedu vainadziņu,
Lai tai aug labas govis
Ziedainām kājiņām.

Iīa,īsa Jāņu nakts
Par visām naksniņām:
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā.

es uzliku saimniekam
Ozoliņa vainadziņu,
lai tam auga tādi zirgi
Kā kuplie ozoliņi.