Jaungada

Jaunā gada vārtos stāvot,
ceriet uz laimi;
mirkļiem, kas dara bagātus;
uz darbu, kas spēcina;
uz uzvarām pār sevi;
uz mieru pasaulē un uz saticību pašu mājās!

Gadiem ir
ejumi,
gadiem ir nākumi
un, kā smej,-
beigas un sākumi,
vārdu sakot,
viss ir kā nākas.
(O. Vācietis)

Gads jau allaž labi sākas,
Ja to sagaida kā nākas,
Vēlāk vajag jautru omu,
Izturību, labu domu.

Kad baltu ziemas sarmu
No kokiem nopurina vējš,
Lai Jaunais gads ar laimi atnāk,
Ik sapni īstenībā vērš.

Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts!

Gads nākamais, lai viegliem soļiem trauc
uz darba uzvarām un panākumiem sauc.

Lai Vecais gads ar vējiem aizplūst tālēs, bet Jaunais atnes to, ko ilgo sirds!

Laiks nemanāmi rit,
Gads nākamais pie durvīm sit!
Lai jaunais vairāk laimi, mīlestību rod
Un veiksmes lādes atslēdziņu dod !

Lai gaišums tas,
Kas sveču liesmās plīvo,
Iet katrai Jaunā
Gada dienai līdz.

Visapkārt sniegs ir sasnidzis,
Mazs kaķēns klēpī aizmidzis,
Un kādam sirds jau prieka trīs,
Jaunais gads būs atkal drīz.

Jaunais gads lai veiksmi dod, jaunus darbus piepildot!

Ar jauna Saules ceļa atsākšanos
Sirds jaunam priekam pretī plūst,-
Lai GAISMAS lokos mūsu domas ganās,
Un Saules staros visi ledi kūst!

/Dz.Ķezbere/

Laiks nemanāmi rit,
Gads nākamais pie durvīm sit!
Lai jaunais vairāk laimi, mīlestību rod
Un veiksmes lādes atslēdziņu rod.

Uz visiem kokiem mežā jauns guļ sniegs.
Un skaņas mīkstas, it kā sniegu apvēlušās veļas.
Nu sila rūķīšiem būs gan ko pikoties,
Rau, rau, kur tie aiz paegļiem jau ceļas!

Olektgari vīriņi, sprīdi gari uzači,
Baltu tāšu micītes, brūnu sūnu biksītes,
Divi pulkos stājas, ņirb pa gaisu kājas,
Sniega vāli veļas, skanšu kalni ceļas.
Šņāc bumbas tvirtas, plīvo matu cirtas.
Klaigas un brēka, ņemas, cik spēka.
Kā vaigā zied tvīksme!
Kāds prieks, kāda līksme!
Hallo! Heidā! Bravo! Urrā!
Te rupja balss no meža malas sauc: „Tas tak par daudz!
Vai tā jūs manim kāršat spilviņas un tinat tāstiņas
un gaiņājat no mājām žagatas?”
Tik blēņas jums un niekošanās rūp.
Tūlīt uz Lāčupurvu lasīt lāčusūnas!
To dzirdot pikotāji skrien, un klūp, kur kurais
patapdams.
Cits paegļu pudurā, cits koka dobumā, cits rudzrugāju
rudens aparā.
Un lielās zaļās acis bolīdams, un teterkāpostus tiem
visiem solīdams,
Lien Mežavecis atkal meža biezumā,
un atkal tukšs un kluss ir klajumā.
Tik, iztraucēts no trača negantā,
Pār lauku laukiem zaķis aizļinkā...

V.Plūdonis

Jauns lai ir gads,
Jauna lai ir laime,
Bet vecais draugs
Lai paliek tas pats!

Sniega pārslas klusi lido
Vecās pārslas pārsedzot,
Gribas man tev laimi vēlēt
Jauno gadu sagaidot!

Jaungada nakts ir tik klusa kā aka.
No brīnumsvecītes dzirkstele šķiļas
Un man kaut ko saka -
Cik vientuļam grūti
Savu Jaungada laimi lejot.
Bet izlieto laimi
Visi skata pret gaismu,-
Neviens neliek svaros.
/P.Jurciņš/

No tāla sala ciema
Kur zvana ciekurznis
ir atnākusi ziema
tai līdzi Jaunais gads.
/Daijana/

Lai viegli ejamas
Ir jaunā gada takas.
Lai saules daudz
Un jauni darbi sauc!

No zelta ābeles-brīnumābeles
Sirdī lai kāda sēkliņa krīt,
Kā Ziemassvētku vakarā,
Tā Jaungada gājumā
Palīdzot laimi ieraudzīt...
/A. Ķirškalne./