Ar zemi debess kopā sajuks Un sniega klajos...

Ar zemi debess kopā sajuks Un sniega klajos vilki kauks, Caur kupenām mans suņu pajūgs Uz Klondaiku pie tevis brauks. Kas paredzams šai baltā peklē, Kad vēju kokle žēli skan? Cits naudas alkst un zeltu meklē, Bet tevi jāatrod ir man. Ar tevi iet līdz zemes malai Un pat vēl tālāk vēlos, draugs, Kur ledus pilīs ziedi salā, Tad sirmo klinšu brīnums plauks. Būs laikam grūta pamošanās, Ja sapnis ir tik pārāk skaists. Tavs atspulgs paliks acīs manās, Un tam vairs mūžam neizgaist!