Intereses izrādīšanai

Cik postošas ir kaislības! Tās ir kā vēji, kas piepūš buras. Reizēm šie vēji noslīcina kuģi, un tomēr bez viņiem tas nespēj traukties uz priekšu.

Sūtu Tev bučinju miļu un maigu,
Lai sasilda Tavu mīligo vaigu,
Lai uzzīmē Tavā sejiņā smaidu,
No Tevis es šovakar īsziņu gaidu..

Tāds prieks man Tevi redzēt,
Redzēt, kā smaidi Tu
Un redzēt, ka arī Tu
Man velti mīļu skatienu.

/Dii/

Iznāc laukā, es gaidu tevi netālu no tavām mājam! Salstu un gribu, lai tu
mani samīļo, apliec savas maigās rokas ap manu auksto ķermeni!
Tava tuvākā ceļa zīme!

Nesaki man savu vārdu,
nezināmais svešiniek,

Nesaki neko, tikai piekļauj mani sev klāt
un sasildi azotē.

Es esmu viena starp cilvēkiem,
viena starp draugiem, starp radiem,
viena starp bērniem,
jo nevienam nav Tava siltuma.

Nesaki man neko,
vārdi vienmēr visu sabojā,
vārdi atņem siltumu rokām
un šaubu ēnu aizklāj skatienam.
Nesaki ?
vienkārši esi ?
bez Tevis man mūžīgi salst!

Es ticu cilvēkam savam, viņš noteikti kautkur ir,
nezinu tikai, cik gadu, cik jūru, cik jūdžu mūs šķir...
Bet es gaidu un zinu - pat ja jaslīkt man būs,...atnāks pēdējais vilnis, kopā, lai samestu mūs!

Tavs tuvums manu rāmo dzīvi lauž
Un piestaro ar klusu gaidīšanu...

Gribu skūpstīt tavas lūpas,
Gribu izjust tavu kvēli šo,
Gribu pateikt, ka es vēlos
Tikai tevi vienīgo.

some one ->>>>
miss u
need u
worry about u
lonely without u
guess who????
[ it`s me]

Ja Tevi mīl 10 cilvēki, tad viena no tiem esmu es. Ja Tevi mīl viens cilvēks, tad tā esmu es. Ja Tevi nemīl neviens, tad es esmu izņēmums!

Vakar man zvanīja no debesīm, ka pazudis mazs balts, mīļš eņģelītis, bet tu nebaidies, es tevi nenodošu.

Es savu sirdi ilgi, ilgi rāju -
Kāpēc tā vienu mīl, kad pasaule tik plaša,
bet nu tai piedodu, jo agrāk nezināju -
Tu manai sirdij dzīvība un dvaša.

Sniedz man savu sirdi ziemas vidū,
Vasarā bez mīlestības var.
Vasarā ir puķes, putni, saule.
Sniedz man savu sirdi šovakar.

Tevi mīlu

Tu esi mans cilvēks ar visu,
kas tevī labs ir un ļauns.
Ar to, ko tevī mīlu,
ar to, par ko man ir kauns.

Tu esi mans kopā ar velnu,
kas tev sirds stūrītī sēž
un, izbāzis roķeli melnu,
aiz matiem man dvēseli plēš.

Tu esi mans kopā ar Dievu,
kas baltu ceļu klāj
un, pasakas kaktiņā sēžot,
sargā un neatstāj.

Tu esi mans cilvēks ar visu,
Kas tevī apdziest vai skan,
kas tevī nomirst un piedzimst, -
tu esi un paliec mans.

No alhokola ir atkarība,
No pīpēšanas ir atkarība,
Bet lielāka atkarība man ir no TEVIS...!!!

Atnāc mīļā šad un tad
tu jau zini kur un kad
tad mēs abi šo un to
tu jau zini kā un ko.

Kad vakars klāt un diena tumst,
Sirds vientulībā atkal skumst.
Lai sirds spētu mieru gūt,
Mums vajag abiem kopā būt.

Tu esi
kā pavasara vējš manos brunčos...
Un man uz tevi
acis
kā kaķenei runčos - valgas un kāras... :)

Dod roku, aiziesim čaukstošā parkā
savām dvēselēm pa lapu ielāpam uzlikt,
un pēc lielas lāpīšanas,
dosim viens otram pa kārtīgai bučai...

Laime ir malduguns, kas cilvēkus saista... Tikai no tāluma viņa ir skaista...