Man jau nevajag daudz,
Es neprasu zvaigznes no debesīm,
Nedz pērles, kas bezkaislīgi caur pirkstiem birst.
Man tikai vienu vārdu, vienu glāstu,
Un zilas kā brīnums debesis.
Man tikai rasotu rītu, cīruļa dziesmu.
Baltu sveci sniegotā naktī,
Tad - tad jau būs gana,
Tad varēšu mierīgi iet
Dzeltenam lapkritim līdz,
Sadegot kļavu sārtajās ugunīs...