Taisni tālab, ka otrreiz nevar
Piedzimt, dzīvot un laimi kalt,
Cilvēks nedrīkst būt žēlīgs pret sevi
Un smilkstēt kā pūdelis balts...
Tīk vai netīk, bet atzīt nākas:
Viss, kas cildens ir
No nežēlības pret sevi sākas
Un, tai izsīkstot - mirst.
Tālab sevi ir jātriec
Kā skrējējam pēdējā aplī,
Citādi ilgas ātri
Ar pieticību aplīp...
Un, kad maigums kā ūdenskritums
Brāzmo man dvēselē,
Žēlot es varu citus,
Tikai sevi - nē!