Būtu labi tā ? reiz kādu dienu Bez darba vienkārši nogulēt; Nu ko es tik skrienu, skrienu un skrienu, Tāpat zinu, visu man nepaspēt! Būtu labi tā ? reiz kādu nakti Vienkārši atļaut sev nodejot; Varbūt mirkļi, kas laimei tiks zagti, Pelēkai dzīvei spēs mirdzumu dot. Būtu labi tā ? reiz kādu gadu Bez raizēm pa pasauli paceļot; Es jau tik godīgi ikdienu vadu, Ka nav pat drosmes vairs pasapņot! Būtu labi tā ? vienu vien sapni Par īstenu dzīvi padarīt; Es jau zinu, ka likstas var apnikt Tā, ka nav spēka vairs pasmaidīt. Būtu labi tā ? vienu vien mūžu Vieglus spārnus pie pleciem nest, Jo, kad augstu virs zemes būšu, Man ar dubļiem nedrīkstēs mest! Būtu labi?, bet ir ? tā, kā ir, Un ko es tur varu padarīt! Bet ? kaut arī smaids neko neizšķir, Ir labi, ja var kādreiz pasmaidīt! (Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg...")

Būtu labi tā ? reiz kādu dienu Bez darba...