Grūtā brīdī

...vientuļniek!
Tu esi puse no visa.
Otra-meklēt sevi liek.
Tev jāatrod pareizā rise,
Tā jāsatiek!
/A.Mežaks/

Augshaa aiz zvaigzneem-tur tiksies reiz miilie,
Tie,kas shai pasaulee shkiirushies buus:
Dveesele skatiisies dveeselee dzili-
Muuziigaa skaidriibaa mieru tie guus...

Pasmaidi mazliet,
Un visi citi smaidīs,
Pasmaidi mazliet,
Un smaidīs tava sirds...
(Daga)

"Ja tu kaut ko veelies, visa pasaule slepus sadodas rokaas, lai tev paliidzeet."
(Paulu Koelju)

Reizēm jāprot arī skaisti zaudēt,
Pasmaidīt, kaut mutē kumoss rūgts.
Vīns ir salds, bet dzīve ļoti rūgta,
Skaists ir krasts, bet viltīgi šalc jūra,
Savu ļaunumu tā mūžam neatmet...

Basām kājām pēc zemenēm saldām
Tava bērnība aizgāja projām,
Tajā mežā, kur ragana valda,
Tajā mežā, kur sapņi iet bojā.....

Ja dveesele saap, tas veel nenoziimee, ka ir tik traki!
Traki - ir nejust taas saapes...
Savaadaak..... jau esi... miris!
(anteksa)

Kad gulbji aizlaižas,tad trešā dienā snigs,
bet grūtākais mums būs šīs trīs dienas-
bez sniegs un gulbjiem debesīs....

Ja Tev dzīvē klājas grūti...Tad pie velna visus sūti...Atceries uz brīdi mani...Pasmaidi...Un viss būs labi...

Neviena mākoņa.
Pa zilu debess pļavu,
Tik saule riet
Un zeltu riekšām sēj.
Varbūt, ka izmainīsies
Šodien dzīve tava,
Tik jānotic,
Ka tu to tomēr spēj.

Neskumsti, ja sapņi nepiepildās,
retam lemts tik būt laimīgam,
Ja mīlai atbildes nav,
Necenties ar varu to gūt...

Nav dārgāka ņelaiķa par zudušo mīlu - to apraud tik ilgi, kaut gan zina, ka mirušie augšā neceļas...

Ja tev vis ir pazudis darbs, nauda, prieks, mīlestība, radinieki un pilnīgi viss kas tev ir uz zemes...Atceries, ka nav Tev pazudis viss Tev ir palicis kas labāks nekā visas mantas un mantība Tev ir palicis kas brīnišķīgs Tev ir palicis Dievs...Un zini neviens to nevar Tev atņemt un īsta mīlestība nāk no viņa...

Mierīgi, mierīgi, lēni un klusi
Saule ir brīnumu radījusi,
Maza pienene, pasmaidot mulsi,
Rudens sākumā uzplaukusi!

Negaiss un lietus nespēj to biedēt,
Krītošās lapas projām dzen vējš,
Tu kā mīļš sveiciens turpini ziedēt,
Neļauj, lai nakts tavu mirdzumu dzēš!

Un pat vēl tad,
Kad tev sirma kļūs galva,
Tad, kad būs savu paveicis sals,
Pienenīt, mums vēl kā vasaras balva
Atspīdēs smaids tavs un pieskāriens tāls!

Raugoties debesis tur tevi redzu Es,
Ak vējš jel šo tēiu neaiznes!
Es mīlu to,kaut tikai rēgu,
Bez viņa nezinu es dzivej jēgu !!!

Ko cilvēks patiesībā jūt?
Vai melojot tas nepiekūst?
Sev jaunu pasaciņu cerot,
Labus vārdus pretī gaidot.
Piemirst to kas svarīgāks!
Kas dvēselei ir tīkamāks.

Ja kļūst skumji, uzsien mezglu
Saules stara galā
Un, ja nelīdz, zīmē zvaigzni
Zilā jūras malā,
Bet, ja auksti, paņem liesmu,
Iededz pļavā zaļā
Saķer visus siltos vējus
Un tad palaid vaļā,
UN
lai jautri, paņem smaidu,
Iepin vārdā galā.