Dzīves gudrības

Mīlestība ir kā slogs ko uzliek Dievs...

Cilvēks ir tik liels, cik liela ir viņa labo darbu summa.

Vīrietis spēj vienīgi mīlēt sievieti, bet saprast - nekad.

Mīlestība nerodas bagātībā.Arī ar dzīvesvietu to nevar nopirkt,un caur vēderu tā arī nenāk.Kam tā ir dabas dota,tam ir un to var pieņemt kā lielu laimi. Īstu mīlestību es saprotu tā: tā nepazīst lepnuma.Es varu pazemoties,ja mīlu,un nejusties aizskarts.
Agrāk es neko tādu nepazinu...

Par ko ticēdams lūgsi, tas piepildīsies. /No Bībeles/

Lielu cilvēku un upju ceļš ir līkumots.
Zaratustra.

Īsts džentelmenis ir tas, kurš izkāpj no dušas, lai pačurātu!

Mēs protam dot padomus, bet paši ar savu dzīvi nezinām, ko iesākt.

Cerība ir spārnots putns -
Kas iemitinās dvēselē -
Un dzied melodiju bez vārdiem -
Tā neapklusīs - nē -
/Emīlija Dikinsone/

Sieviete tikai to vīrieti sit krustā, kuru dievina. / G. Upītis /

Mīlestība nedrīkst cilvēku padarīt par ubagu. Tādu mīlestību negribu...Ja man tās dēļ nāktos ubagot, kaulēties vai sevi pārtaisīt par citu cilvēku! Un es nicinātu cilvēku, kurš censtos izlūgties no manis mīlestību. Mīlestība ir kaut kas tāds, ko sniedz,- to nevar nopirkt ar vārdiem vai iežēlināšanu, vai pat ar saprātīgiem argumentiem.

Kas zin,ko grib-spēj,ko grib.
/Rainis/

Tas, kurš ir jau tik kurls, ka pat no sava drauga nevēlas dzirdēt taisnību, ir neglābjams.
/M.Tullijs/

Es domāju,ka pasaulē
Nav prātīgs it nekas,
Un mūsu "dzīves nozīme"
Ir tīrās muļķības.
Bez mērķa cilvēks blandās te,
Par gudrām Lietām spriedelē,
Bet galu galā dumjš ir viss!
/E.Veidenbaums/

Māja tikai tad ir māja, kad tajā dzīvo cilvēks - tieši tas, no kura nekad negribas aiziet un pie kura vienmēr gribas atgriezties.
(P. Čeinijs)

Pasaule ir tieši tik gaiša un laimīga, cik laimīgu mēs to protam ieraudzīt un citiem parādīt. Iemācoties patiesi mīlēt mēs vairs nespējam ienīst.

Dzīve nav kuģis uz laimīgu salu
Aicinot līdzi kur dienvidi zied.
Dzīve tāpat kā pilsētas bruģis
Jāuzceļ pašam, lai vēlāk var iet.

Būtu labi tā ? reiz kādu dienu
Bez darba vienkārši nogulēt;
Nu ko es tik skrienu, skrienu un skrienu,
Tāpat zinu, visu man nepaspēt!

Lai arī cik smaga būtu bijusi pagātne, ar šodienu vienmēr var sākt jaunu dzīvi.
Buda

Prieks ir izstarot un izdalīt. Izdalīt to, kas mums pieder, vainalga, vai tā būtu maize vai māja, doma vai sapnis, un zināt, ka ir kāds, kas to saņem. (Z.Mauriņa)