Un kas par to, ka gadu vesels klēpis, 
Kā pļavu ziedi laika  vāzēs mirdz, 
Gan sūrumu, ganprieku katrs slēpis, 
Bet viss ir  bijis vajadzīgs priekš sirds. 
Lai sajustu - cik dzīve tomēr  skaista, 
Kur tā kā darba bite vari būt, 
To sudrabu no mirkļa  kārēm vācot, 
Kas neapsūb un vējos nepazūd! 
 
/ K.Apšukrūma /
  | 
	
		Kam: ____________________ 
		No kā: ____________________ 
        
	 |