Un kas par to, ka gadu vesels klēpis,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz,
Gan sūrumu, ganprieku katrs slēpis,
Bet viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds.
Lai sajustu - cik dzīve tomēr skaista,
Kur tā kā darba bite vari būt,
To sudrabu no mirkļa kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!
/ K.Apšukrūma /
|
Kam: ____________________
No kā: ____________________
|