Pie mūsu jaunības slitas Sen citi kumeļi...
Pie mūsu jaunības slitas Sen citi kumeļi zviedz, Un arī dzērves ir citas, kas, vasarai aizejot, kliedz. Un citi ūdeņi Gaujā gan strauji, gan lēni plūst, un Daugavas stāvajā kraujā citas priedes lūst. Un citi mēs arī esam tik sapņi - tie paši vēl,- ko laikam gan veltīgi nesam, bet aizmirst - žēl. /D.Avotiņa/