Apsveikumi Dzimšanas dienā, pantiņi

Ar tevi dienas sarunājas,
darbs padarītais tevi teic.
kā dārgakmeņi gadi krājas,
Pie tevis apstājas un sveic.

Gads aiztek, aizsteigsies vēl simti,
Mēs nespējam tiem tālo ceļu liegt.
Bet katrs jaunais sveiks mūs silti
Ja spēsim paši laimei roku sniegt.

Lai laimes daudz,
Lai bēdas steidzas garām,
Lai sirds ik dienu
Prieku atrast prot!

Vai laimei ticēt var, tā ir kā zelta graudiņš,
ilgilgi meklēts, visu garu mūžu.
Bet ticēt gribas gan, vai dziedi, raudi,
līdz pēdīgam sirds neprāts lec un lec
kā aušīgs bērns to spēli: "Laimīgs būšu."

Lai saule Tev smaida,
Lai gavilē prieks,
Lai paliek no manis
Mazs atmiņu prieks!

Ieklausies, kā ziedi zvana,
Ieklausies,kā runā sirds,
Varbūt kādā mazā ziedā
Tava lielā laime mirdz!

Ievij savas dzīves prieku saules pavedienā,
lai ar viņas pieskārieniem vari starot dienā!

Jubileja vienreiz gadā,neliec draugiem nomirt badā. Uzliec galdā torti,šņabi, Lai var patusēties labi!

Tev gadu mija,ko lai vēl?
Jo dzīvē daudz kas skaists vēl notiks,
Bet lai nekad nav gadu žēl,
Kas tajā nodzīvoti.

Aizzied ziedi un virpuļo sniegi.
Gadi tāpat.
Plīvo pavardā silta guns.
Atmiņas arī tāpat.
Paldies tev, dzīve, par to, kas bija.
Par to, kas būs - tāpat.

Lai pagātne ar vēja spārniem aizplūst
Un tagadne kā zelta stariņš mirdz,
Bet nākotne, lai atnes visu,
It visu to, ko ilgojas Tev sirds.

Tu esi atnācis šeit,
Lai pasauli pārveidotu,
Lai zvaigznes celtu
Un varavīkšņu tiltus būvētu.
Tu esi atnācis šeit
Lai būtu šajā laikā
Lai būtu šajā vietā

Kad klinģeris smaržo
Un svecītes mirdz,
Daudz laimes tad vēlu
No visas sirds.

"Cilvēka sirds ir visvērtīgākais dimants uz Zemes, kas ir tik tīrs un tik stiprs, ka visus pārējos dārgumus spēj piepildīt ar gaismu.Mīli savu sirdi.Mīli savu mīlestību.Mīli visas būtnes uz Zemes, un tava dzīve kļūs vistīrākā vērtība."
/ Satja Sai Baba /

Ar labu vārdu sauli vadi
Ar mīļu smaidu rītam pretī ej
Un visi tavi nodzīvotie gadi
Kā labi vārdi skanēs pasaulei.

Lai dzīve tik skaista un dzirkstoša viz
Kā šampanietis kristāla glāzē,
Lai piepildās sapņi, kas tālāk trauc
Un laimes, lai bezgala bezgala daudz.

Lai vienmēr būtu sapnis ko piepildīt,
Kādas alkas un ilgas, ko remdēt,
Kāda laba un jūtīga cilvēka sirds,
Daži draugi un darbs, kuru darīt ļauts.

Kaut laikmets spītīgs, bargs un viltīgs,
Kaut gadsimtenis šķībs un greizs,
No dzīves nebēdz, dzīvi svētī,
Kā svētkus, kuri beigsies reiz.

Un naudu neskaiti, nedz gadus,
Bet mirkļus, kuros proti degt.
Jo vieglprātībai ir tāds mirdzums,
Ko smilts, ne zeme nespēj segt.

Ņem spārnus, rūpēm pāri laidies,
Kā taurenis zem saules spožs,
Ja nevari ar naudu šķiesties,
Ar prieku šķiesties vari drošs.

Tu dzimusi starp rudens bērniem,
To dzīvei rudens krāsas klāt,
Un rudens vēju dotās dziesmas,
Tev savā mūžā izdziedāt.
Ik grūtībās tev lepnai stāvēt,
kā martiņrozes salnās stāv,
Un atvasaras silto gaismu
Līdz pavasarim saglabāt.
Nāk rudens atkal tavā sētā,
Un vēl viens gads ir mūžam klāt.
Tas pildīsies ar priekiem,bēdām,
Varbūt būs mazliet bagātāks.

Daudz daudz laba vēlējumu dzimenītē!

Tu šodien skaties gadu kalnā,
Un diena tev tik gaiša šķiet.
Mirdz tavos matos sudrabsalna,
Bet acīs jaunība vel zied.