Tu saki- liela ir mīlestība!
Manējā laikam ir maza.
Es To citiem nerādīju
Klusi sirsniņā glabāju.

Es to rādīju tikai Tev.
Tu daudz devi man
un daudz ņēmi,
bez atļaujas piesavināji.

Es Tevi mīlu tā,
Kā koks mīl zemi,
Kā saule mīl debesis,
Kā māte mīl bērnu.

Bet tagad ej!
Es palikšu.
Man nav kurp iet,
Ceļš jau izstaigāts,
Pietiekami bēgts.

Bet ej, kurp gājis,
Es palikšu.
Es gaidīšu un ticēšu-
Reiz arī Tu atgriezīsies