Stāv naksnīga tumsa,
klaja lauka vidū
blāv tumsā ēnas
kas pusnaktī lido.

Tās ēnas ir mēmas
tām vārdi ir liegti
jo dvēseles nava
lai lidot ir viegli.

tās riņķo pa gaisu
tramīgā dejā
šķiļ dzirkstis no laimes
un birdina lejā

lai jūtas tiem pūstu
kā straume pa vējam
un beidzot redz abi
viens otru sejā.

R.I.M.T.