Es tavu mīlestību par vārītēm noturēt gribēju: kā kaķēnu klēpī: auklēt, glaudīt, ņurcīt un atkal glaudīt. Bet kaķēns izrāvās, aizbēga, pazuda, paslēpās biežā mežā.
Es dzinos pakaļ kā krancis pa pēdām. Bet mežs kā jau mežs: brikšņains, pilns krītalām, sīkiem krūmiem un papardēm gandrīz līdz krūtīm...
Un atrast - nekādu cerību...