Tai naktij ar šķiršanās garšu uz lūpām,
Kad sajutām laiku drupatās drūpam
Un mirkļi mums svēra stundu svarā,
Bet gadi - stundās joņoja garām,-
tai naktij es paldies saku.
Tai naktij, kad bijām jūras dzelmē,
Gan spelgonī bijām, gan bula svelmē,
No kāpām dzintaru laukā rakām
Un dzērām no zveju dziļajām akām,-
Tai naktij es paldies saku
Tai naktij, kad tevī atradu sevi,
Kad visam mūžam man uguni devi,
Ko dedzu pie tavējā ugunskura
Un tagad kā sveci plaukstā turu,-
Tai naktij es paldies saku.
Tai naktij sen nopakaļ nākušas citas,
Gan maigas kā glāsti,
Gan cietas kā sitiens,
Bet tikai tā viena uz lūpām deg sūra,
Un tikai tā viena vēl sauc kā jūra-
Tai naktij es paldies saku