Tu atnāci no vasaras, un vasarā tu zudi: ne...

Tu atnāci no vasaras, un vasarā tu zudi: ne smējums, ne asaras, viss pārāk gludi: es tikai velti raizējos; kas gan tas īsti bija? Tur, mīlestībai aizejot, Vēl atskan melodija. Paldies par putnu skaļumu, Par pļautas zāles dvašu, Par zemes jauno zaļumu, Paldies - par tevi pašu! Tā stiebru galos rasa lās, Tā bērzi metas rudi, Tā atnāci no vasaras, Tā vasarā tu zudi.