Mana sirds - tā ir salauzta,
Mana sirds - tā vairs nejūt,
Varbūt vēl kādā, tālā nostūrī,
Tur sāpes un ciešanas klejo.
Vairs asaru nav - visas izraudātas,
Vairs mīla nav - visa sabradāta -
Ar netīriem vārdiem nomētāta,
Sāpēs un ciešanās izmuļļāta.
Acis vairs nemirdz tik spilgti,
Lūpas vairs netvīkst tik silti,
Sirds ir salauzta šķembās,
Dvēsele skumjā mirst!
Šīs rētas uz mūžu -
Tik dziļas tās ir,
Nav Tevis - nav manis,
Nav mūs - mirstu es!