Nāk debesis tuvāk, un klusējot iestājas...

Nāk debesis tuvāk, un klusējot iestājas vakars. No Tevis ja šķīros, tad kādēļ gan satiekos atkal. Es nezinu tiešām... Tā rudenī vējš arī nezin, kad paceļ tas kritušās lapas, bet kādēl - viņš nezin. Jā, kādēļ viņš naktīs tās noklāj uz zemes tik varošs un kādēļ no jauna met ābeļu kailajos zaros.../atdz. U.Krasts/