Nekā jau nav,
Vien čukstā pārvērsts kliedziens.
Vai tiešām tas tā sāp,
Kad aiztrauc naktī vilciens?

Nekā jau nav,
Tik atvadām vēl sveiciens
Un vēlāk viens tur stāv,
Kam viss ir beidzies.

Nekā jau nav,
Ir pēdējais nakts vilciens,
Bet zinu, paliek kāds
Līdz bezgalībai viens?
(Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg...")