Es gribu par daudz...
Paklau, mīļum!
Gribu daudz Tev teikt,
Bet nevar vārdus sameklēt.
Vienkārši atplest rokas,
Un Tevi maigi apskaut.
Gribu lūpas Tavas just,
Just kā sirds Tava pukst.
Gribu, lai Tu dzirdi
Ko mana sirds Tavai čukst,
Gribu Tevi pie sevis piespiest,
Tevi skūpstīt un nemulst,
Neklausīt, ko saka citi,
Galvenais, lai mums būtu labi,
Būtu labi vakari un rīti.
Gribu Tikai Tev piederēt,
Gribu būt mīlēta,
Un gribu arī mīlēt.
Nepieļaušu, lai ar mani spēlē,
Un pati negrasos spēlēt.
Gribu vēlos vakaros,
Pie kamīna ar Tevi sildīties.
Gribu skaistas vietas Tev rādīt,
Ar Tevi prieku dalīt,
Un bēdas prom no Tevis dzīt.
Gribu Tevi izprast,
Un vēlos, lai saproti mani.
Es netaisos Tevi pamest,
Ne tagad un nekad,
Tevis dēļ es gribu,
Visu pie malas mest.
Gribu pa mīlas taku,
Uz priekšu Tevi vest.
Gribu rūpēties par tevi,
Un lai rūpētos par mani.
Vai par daudz es prasu?
Gribu Tavas lūpas redzēt smaidu,
Un acīs prieku.
Nevis asaras un kaudzi bēdu,
To uzskatu par grēku.
Gribu mīlestību just,
Un arī mīlēt.
Lūdzu, nedusmo,
Mēs satiksimies!!!